Meditācija ir normāls un dabisks cilvēka stāvoklis.
Mēs nevaram sevi piespiest nonākt meditācijā vai izdomāt, ka meditējam; meditācija notiek pati no sevis, ja vien spējam apklusināt savu prātu.
Kad prāts ir kluss, meditācija mūsos plūst kā gaismas un gandarījuma avots, iznesot priekšplānā visas mūsu labās īpašības.
Meditācija ir neaizvietojams instruments, ja vēlamies dzīves izaicinājumus sastapt ar pozitīvu attieksmi.
Meditācija ir ceļš pie mūsu piepildījuma un laimes, atslēga mūsu cerībām un sapņiem, un katra cilvēka iespēja un patiesais mantojums.
Ko var iegūt praktizējot meditāciju?
Meditācija patiesi ir skaistākā no mākslām. Ieguvumu no tās ir tik daudz, ka tos visus nav iespējams uzskaitīt.
Sākumā mēs novērojam nelielas pārmaiņas. Iespējams tā ir relaksācijas, atvieglojuma sajūta vai arī vieglas laimes jausma, kas uz kādu brīdi saglabājas pēc meditācijas.
Mūsu skatījums uz dzīvi paliek arvien pozitīvāks un vienmēr raižpilnais prāts paliek mierīgāks un skaidrāks.
Pakāpeniski šīs pārmaiņas sāk izpausties arī fiziskajā veselībā.
Mūsu praksei kļūstot regulārākai, miera un mīlestības izjūta kļūst par dzīvu pieredzi, ko mēs ienesam savas ikdienas dažādajās aktivitātēs.
Ar laiku vairojas apzinātība un mēs kļūstam klātesošāki ikkatrā aktivitātē, ko veicam.
Lēni un pakāpeniski mūsu dzīve sāk ritēt dabiskā ritmā, kas ir saskaņots ar pasauli mums apkārt, gūstot iedvesmu no lietām, kas ir labas priekš mums, un pasargājot no tām ietekmēm, kas var mums kaitēt.
Mēs kļūstam arvien klātesošāki, sākam pamanīt norises sevī un pasaulē arvien skaidrāk un dažāda veida neveselīgi ieradumi pakāpeniski atstāj mūs paši no sevis.
Mūsu līdzcilvēki pamazām sāk redzēt, kā mūsu dzīvē izpaužas meditācijas prakses skaistums – caur mūsu smaidu, rīcību, entuziasmu un mieru.
Mēs sākam apjaust, ka mūsu iekšējā pasaule pastāv neatkarīgi no ārējiem apstākļiem, un ka neviens cilvēks (izņemot mūs pašus) nevar mums atņemt mūsu prāta mieru.
Mēs iemācāmies mīlēt un cienīt tos, kas atrodas mums līdzās, neskatoties uz to, kā viņi attiecas pret mums.
Domu burzma un čalošana ar laiku paliek arvien blāvāka, iespaido mūs arvien mazāk un mēs sākam gūt gandarījumu no visikdienišķākajām lietām, pieredzot tajās skaistumu, ko agrāk nebijām pamanījuši.
Apzinātība turpina vairoties un savās meditācijās mēs sākam iepazīt apziņas neizmērojamos plašumus, kas atrodas aiz domu pasaules.
Mēs sākam pieredzēt Mūžības un Bezgalības realitāti sevī.
Mēs pieredzam mīlestību, gaismu un mieru, un sākam saprast, ka meditācijas ceļš ir ceļojums mūža garumā, kurā mēs dodamies pretī mūsu pašu Pirmavota apskāvieniem.
Mēs sākam saprast, ka vārdos ir iespējams atspoguļot tikai visniecīgāko šī ceļojuma daļu…
Ir kāds sens teiciens: «Ceļu ir daudz, bet mērķis tikai viens».
Patiesi ir daudz veidu kā nomierināt prātu un piedzīvot meditāciju.
Līdz ar to, bezmaksas nodarbībās, ko piedāvā Rīgas Šri Činmoja Centrs, tiek piedāvātas dažādas meditācijas tehnikas.
Autors:
Pračārs Stegemans (Prachar Stegemann)
Raksts ir tulkots. Oriģinālteksts pieejams:
https://www.canberrameditation.org/meditation/