Rietumu tradīcijās parasti runā par fizisko ķermeni un psihi, ar ko tiek saprasts viss, kas notiek mūsu iekšējā pasaulē, – emocijas un domas.
Tomēr jogas tekstos ir pieminēti trīs ķermeņi: fiziskais, iekšējais un garīgais.
Ar fizisko vairāk vai mazāk viss skaidrs… Iekšējais ir tas, kas apzīmē visus “smalkos” procesus: emocijas, domas, enerģētiku. Garīgais ķermenis stāv pāri laikam un telpai – tas nesadalās, nemirst brīdī, kad mūsu fiziskā un smalkā daļa ir nokalpojusi savu laiku.
Savā ziņā tas, kas mēs savā būtībā esam, ir šī garīgā substance, kura, atnākot šeit, materiālajā telpā un laikā, uz kādu brīdi pakāpeniski “uzvelk” sev visus šos apvalkus – no smalkajiem līdz visrupjākajiem.
Kad noteiktais laiks pagājis un nepieciešamās pieredzes iegūtas, mēs pakāpeniski “atlaižam” visus elementus un slāņus, kas veido ķermeni, enerģētiku, arī prātu un atgriežamies “pirmstāvoklī”, lai atpūstos un asimilētu gūto pieredzi.
Jo vairāk apziņa ir identificējusies, “salipusi kopā” ar smagnējākajām mūsu būtnes daļām, aizmirstot par savu patieso būtību, jo “smagāki” mūsu soļi, dzīvojot savu laiku šeit, uz zemes, un nepatīkamāka gaita, atgriežoties vēlāk atkal Mājās.
Tāpēc ir ļoti svarīgi apzināti uzturēt saikni ar savu iekšējo būtni – lai vai kādā vārdā mēs to sauktu.
Un arī šeit var pieminēt trīs veidu meditācijas: fizioloģisko, enerģētisko un garīgo. Atkarībā no cilvēka rakstura un vajadzībām noteiktajā brīdī viņš pievēršas kādai no šīm pieejām.
Protams, visi šie slāņi vienmēr caurvij un zināmā mērā ietekmē viens otru, pat ja mēs to neapzināmies.
Nav tādas pareizās vai nepareizās meditācijas – katra paša iekšējā būtne pateiks, kāda pieeja pašlaik ir vajadzīga.
Cilvēki, kas netic nekādām “pasakām”, var izmantot meditāciju un relaksāciju kā nervu sistēmas nomierināšanas metodi, lai spētu īstenot savus mērķus un gūt panākumus.
Ar laiku tie, kuri ir gatavi, pakāpeniski sāk just un domāt nedaudz smalkāk un spēj apzināties to pasauli, kas slēpjas aiz redzamās, un tas dod daudz lielāku iekšējās brīvības un gandarījuma sajūtu.
Visbeidzot tie, kas ir patiešām nobrieduši, pamostas un uzzied dvēseles gaismā – līdzīgi kā zieds atveras saules staros.
Autors : Gints Peleckis