Palikšana labā apziņā

Cilvēka noskaņojums mainās viegli – kā no koka krītošas lapas lidojums, uzpūšot vējam. Jau iepriekšējā rakstā minēju, ka mūsu noskaņojumu ietekmē dažādas situācijas, kurās nonākam. Tās ir pasaules norises, kas tieši vai netieši mums no ārpuses “pieskaras” un liek justies kādā konkrētā veidā un domāt noteiktas domas. Bieži vien mēs nevaram uzreiz reaģēt un izvēlēties sev un pasaulei “draudzīgāko” rīcības modeli vai problēmas risinājumu un tīri nejauši nonākam nepatīkamos vai neērtos apstākļos.

Pasaulē, kurā dzīvojam, pastāv informācijas un iespaidu pārbagātība. Katru dienu mēs saņemam telefona zvanus, organizējam tikšanās, lasām jaunumus ziņās, ejam uz darbu, satiekamies ar draugiem un darām vēl daudz citu lietu. Visā šajā pieredžu jūklī ir viegli, tā teikt, pazaudēt galvu. Var gadīties, ka dienas noslēgumā apjaušam, ka dienā piedzīvotajam trūkst dažu kadru. Varbūt atceramies kādu sarunu, kurā varējām būt maigāki un iecietīgāki. Iespējams, prātā ataust svešinieks uz ielas, kura virzienā raidījām dusmas un sliktas domas. Tikpat labi šī vienkārši varēja nebūt mūsu laimīgā diena – viss gāja šķērsām.

Tās ir lietas, ar kurām mums visiem šad un tad nākas sastapties. Tas nenozīmē, ka mēs esam neveiksminieki vai nespējam rīkoties pareizi. Tas tikai atgādina, ka esam dzīvi cilvēki.

Jāsaka, ka ir dažādi veidi, ar kuru palīdzību varam sevi uzturēt labā apziņā visu dienu. Ja esam labā noskaņojumā, mums ir vieglāk nepalikt dusmīgiem, satrauktiem, bailīgiem vai bēdīgiem. Mēs spējam lēmumus pieņemt ar skaidrāku prātu, nepakļaujoties ārējai spriedzei, rast izeju no situācijas un labvēlīgāk izturēties pret cilvēkiem.

Kā lai nezaudē labu noskaņojumu dienas gaitā? Tā kā cilvēki ir dažādi, katram pašam jāatrod sava pieeja. Taču galvenais ir apzināti atcerēties par savu tiecību pēc iekšējas sakārtotības, skaidrības un miera.

Protams, ne vienmēr dienas notikumu gaitā varam atcerēties par savām iekšējām nepieciešamībām. Tāpēc ir lietas, ko varam izmantot kā palīglīdzekļus. Varam, piemēram, savā darbavietā atskaņot mierīgu mūziku. Ļoti labi noderēs meditatīvas flautas melodijas vai rāmi plūstoša ūdens skaņas ar klusu muzikālo pavadījumu. Tikpat labi fonā varam uzlikt okeāna šalkoņu vai klasisko mūziku. Ja darbā daudz jāsēž, blakām var nolikt attēlus, kuros jaušams vieglums, miers, tīrība, pateicība, entuziasms.

Ja dienas laikā izdodas veltīt pāris minūtes iekšējam klusumam, arī tas var palīdzēt sakārtot domas un iegūt svaigu skatījumu uz notiekošo. Svarīgi atrast vietu, kurā kādu brīdi iespējams justies droši un netraucēti. Varam sākt ar dziļām, apzinātām ieelpām un izelpām. Tas palīdzēs pievērst uzmanību pašiem sev, nedaudz apklusināt prātu un būt pašreizējā brīdī, kurš nav piesaistīts problēmsituācijām un no ārpuses uzspiestai steigai. Pēc tam iekšēji un arī ārēji varam sev uzsmaidīt un ļaut uzkrātajai spriedzei nedaudz noplakt un izklīst. Ideāli, ja varam šādai lietai atvēlēt vismaz trīs minūtes.

Var gadīties, ka nav iespējams atrast vietu, kur uz mirkli patverties no ārpasaules. Tādā gadījumā varbūt ir iespējams iziet nelielā – kaut dažu minūšu garā – pastaigā. Tā strādās kā galvas izvēdināšana gan ārēji, gan iekšēji. Āra gaiss papildinās organisma skābekļa rezerves, un kustība paātrinās asinsriti, ļaujot arī prātam noskaidroties un domām ievirzīties konstruktīvākā gultnē. Dažkārt viss, kas ir vajadzīgs, lai atrastu vajadzīgo risinājumu, ir vien īsa pastaiga.

Iespējams, darba diena ir tik pārpildīta ar dažādām norisēm, ka gluži vienkārši aizmirstam par vajadzību veltīt kādu brīdi sev. Tomēr ir itin viegls risinājums. Savā telefonā (vai arī kādā citā ierīcē) var uzstādīt regulāru atgādinājumu, kas noteiktā laikā liks atcerēties par to, ka nepieciešams “atslēgties” un iedalīt laiku sev.

Galu galā, lai ko mēs arī darītu, ja ir patiesa vēlēšanās pēc labas, skaidras apziņas, jebkuros apstākļos būs iespējams atrast veidu, kā šādu stāvokli atjaunot un saglabāt. Ja ir grūti pieņemt produktīvus lēmumus, var uzdot sev jautājumu “ko es patiesi gribu?”. Lai atbilde rāda ceļu un palīdz izvēlēties to, kas virza mūs uz priekšu. 🙂

Autors: Emanuels