Kāda ir pareizā meditācijas tehnika?
Kura pieeja būtu vislabākā tieši man?
Kā atbrīvoties no domām?
Šie ir jautājumi, ko cilvēki parasti uzdod, sākot praksi.
Pastāv gana daudz dažādu pieeju un metožu. Reizēm gadās, ka kāda pieeja ir efektīva kādu ilgāku laika periodu. Tomēr patiesībā pēc daudzu gadu prakses rodas atziņa, ka meditācijas pieeja pielāgojas dažādiem mūsu dzīves periodiem. Tie ir kā dažādi akcenti un toņi, kas pieskaņojas tam veidam, kādā mēs esam konkrētajā brīdī. Fundamentāla pieeja un vērtība drīzāk ir pastāvīgi uzturēt vēlmi izaugt pāri savām robežām, neņemot vērā to, kā mēs dzīves vēju ietekmē maināmies ārēji.
Ķermenis, emocijas, prāts un dvēsele ir nepārtrauktā mijiedarbībā, un, ritinot vaļā savas dzīves kamolu, mainās šo dažādo mūsu būtnes daļu ietekme un proporcijas ikdienā. Ir tikai dabīgi, ka arī veids, kādā mēs varam noskaņoties uz savu iekšējo pasauli, var mainīties dažādos dzīves periodos. Turklāt patiesībā mūsu iekšējā būtne zina, kas mums ir vajadzīgs.
Meditācija nav kaut kas, ko mēs darām, – tā ir dabīgs mūsu iekšējās būtnes stāvoklis, kas iznāk priekšplānā un izpaužas tad, kad mūsu būtības ārējie aspekti ir pietiekami harmoniskā mijiedarbībā.
Meditācija ir līdzīga saulei, kas spīd nepārtraukti un nav atkarīga no laikapstākļiem, bet apgaismo un sasilda tikai to zemi, kas nav aizsegta ar mākoņiem. Mēs nevaram likt savai iekšējai saulei spīdēt, bet varam mēģināt noskaņoties tādā veidā, lai mūsu mākoņi aizsedz iekšējās debesis pēc iespējas mazāk.
Tās nav 10–15 minūtes meditācijas, kas uzlabo meditācijas prasmi. Meditācijas kvalitāti drīzāk nosaka viss, ko mēs darām pārējā dienas laikā. Dienā prāts piepildās ar visdažādākajiem iespaidiem, un meditācija ir vienkārši kā spogulis, kas parāda to, kas mūsos notiek. Ja mēs skatāmies spogulī ar prāta acīm, tad tie būs mūsu prāta iespaidi, ko redzēsim. Bet, paveroties spogulī ar savas iekšējās saules gaismu, prāta iespaidi pamazām izgaismojas.
Tā ir ikdienas pašdisciplīna – nepazaudēt sevi ārējo iespaidu jūrā un pastāvīgi iekšēji tiekties pāraugt sava mazā “es” robežas –, kas palīdz iekšējai saulei piepildīt mūs gan meditācijas laikā, gan ikdienā.
Autors: Gints Peleckis