Ja mūsu iekšējā esība ir prieka un sajūsmas pārpludināta, tikai tad mēs esam ar mieru un vēlamies, pat vairāk nekā tikai vēlamies, palīdzēt ārējai pasaulei. Ja mūsos ir izžuvis tuksnesis, ja tur nav nevienas gaismiņas, kā gan mēs gatavojamies kalpot vai palīdzēt cilvēcei.… Lasīt tālāk
Reiz kāds zēns apmaldījās milzīgā dzelzceļa stacijā.
Visapkārt bija ļoti daudz cilvēku, un viņš bija aizmirsis, kurš vilciens ved uz mājām. Viņš prasīja garāmgājējiem ceļu – bet likās, ka visi ir pārāk aizņemti, steidzoties uz saviem vilcieniem.… Lasīt tālāk
Dievišķā mīlestība ir sargājoša. Mazu bērnu izaicina visa pasaule. Viņš stāv pie baseina un vēro gaisa pūķi. Viņš turas mammai pie rokas, bet tā aizraujas, ka sper soli uz priekšu un iekrīt baseinā.… Lasīt tālāk
Mūsu ārējā dzīve izaug no iekšējās dzīves, no tā labā, ko iesējam un sevī lolojam. Ikviena valsts pasaulē agrāk vai vēlāk iekrāsojas un piepildās ar vērtībām un sirds īpašībām, kuras apzināti lolo un kopj cilvēki, kas to veido.… Lasīt tālāk