Kāds gudrs cilvēks reiz teica: “The main thing is to keep the main thing as the main thing,” –ko varētu tulkot kā: “Galvenais dzīvē ir paturēt svarīgākās lietas kā svarīgākās un nezaudēt fokusu.”
Savā ziņā mēs pastāvīgi esam divās upēs: viena ir visu ārējo ikdienas notikumu kopums, un otra – mūsu pašu iekšējo emociju un domu plūsma.
Viena ietekmē otru daudz vairāk, nekā mēs to iedomājamies.
Ārējie no mums neatkarīgie apstākļi noteikti ietekmē pašsajūtu. Bet norises mūsu iekšējā pasaulē jau pašos pamatos nosaka to, kā mēs uztveram notikumus savā ikdienā.
Kādas krāsas brilles uzvelkam, caur tādu filtru arī redzam lietas.
Tāpēc, lai nezaudētu orientēšanās un virziena sajūtu, ir diezgan noderīgi noteikt prioritātes, mērķus savā dzīvē un turēties pie tiem.
To varētu iztēloties kā piramīdu: pašā augšā ir svarīgākās lietas, zemāk – tās, kas vajadzīgas, lai
nonāktu virsotnē, un pašā apakšā – vēl vairāk to mazo lietu, kas ir pamats, lai nonāktu tuvāk virsotnei.
Piemēra pēc pieņemsim, ka pati galvenā lieta, pēc kā visi tieši vai netieši tiecas, ir laime. Mēs varētu teikt – lai šo virsotni sasniegtu, svarīga ir veselība, pārticība, draugi, ģimene un miers.
Pašā pamatā piramīdai ir daudzas it kā nelielas lietas: veselīgs uzturs, kustības, regulāra atpūta, spēja koncentrēties, kārtīgums, centība, pozitīvi ieradumi utt.
Mērķi, protams, dažādiem cilvēkiem būs atšķirīgi, bet pāris lietas visā šajā procesā ir nemainīgas.
Pirmkārt – jāieklausās sevī, lai saprastu, kas ir tas, ko patiesi gribu.
Otrkārt – jāsaprot, kā to panākt.
Treškārt – “jāuzliek” tas viss uz papīra un jāturas pie tā.
Piramīdas pamatā ir sīkas un vienkāršas lietas, bet bez šīm mazajām “disciplīnām” nekāda izaugsme un virzība uz augšu īsti nav iespējama. Lai cik liels un grandiozs būtu mūsu lielais dzīves mērķis, patiesība ir tāda, ka visas mazās ikdienas lietas veido pakāpienus, pa kuriem pamazām var nonākt līdz virsotnei.
Bet, ja vēl godīgāk, – tā virsotne nav nekur citur kā vien mūsos pašos. Svarīgi katru dienu spert visus šos mazos ārējos “soļus”, lai nonāktu līdz savai virsotnei.
…
Autors : Gints Peleckis