Vairums cilvēku, kuri pamēģina praktizēt meditāciju, pēc mēneša vai diviem to atliek malā.
Galvenais iemesls tam – mēs esam pieraduši skaidri ieraudzīt pirmos sava darba augļus uzreiz pēc tam, kad tikko esam sākuši strādāt. Tomēr meditācijas prakse nav kaut kas, ko mēs varam darīt mēnesi vai divus, beigās saņemot sertifikātu par to, ka esam iemācījušies meditēt.
Meditācija ir sevi pāraugošs process, kurš var turpināties tikai tik ilgi, kamēr tas tiek praktizēts. Līdzīgi kā ar iestādītu koku – tas neizaugs vienā dienā. Sākumā tas būs neliels stādiņš, par kuru katru dienu rūpējoties, tikai pēc ilgāka laika mēs pamanīsim, ka tas ir nedaudz paaudzies, un paies daudzi gadi, kamēr tas izaugs par lielu, spēcīgu koku. Bet, ja kādu laiku mēs to atstāsim novārtā un par to nerūpēsimies, tas, iespējams, nokaltīs, un visas mūsu rūpes būs bijušas veltas. Tāpat ir arī ar meditāciju – tikai katru dienu to praktizējot, pēc kāda laika mēs pamanīsim, ka mūsu prāts ir kļuvis nedaudz rāmāks, mūsu emocijas kļuvušas nedaudz rimtākas un ka reizēm mēs jūtam iekšēju vieglumu bez jebkāda manāma iemesla. Tomēr, ja mēs šajā brīdī apstāsimies, tad, visticamāk, notiks ātra atgriešanās punktā, kur mēs bijām pirms meditācijas prakses sākšanas.
Tāpēc, lai no meditācijas prakses gūtu patiesi pozitīvu pieredzi, regularitāte un disciplīna, kā arī nepadošanās pirmo grūtību priekšā ir neaizstājamas.
Visi raksti sadaļā “Meditācija”