Vieta
Vietai, kurā meditējam, ir liela nozīme – vajadzētu atrast kādu vietiņu mūsu dzīves telpā, kura būtu paredzēta tikai un vienīgi meditācijai.
Tradicionāli šo vietu iesaka iekārtot tā, lai, tajā sēžot, mūsu skats būtu vērsts austrumu, ziemeļaustrumu vai ziemeļu virzienā. Šo vietu vēlams iekārtot tā, lai, jau vien esot tajā, mēs saņemtu iedvesmu meditēt. Iedvesmojošai noskaņai raksturīgas tādas īpašības kā tīrība, miers, labvēlība un plašums. Lai panāktu šādu gaisotni savā meditācijas vietā, mēs tur varam novietot savus mīļākos ziedus, iedegt smaržkociņu (vīraku) un/vai svecīti. Ja nepieciešama papildu iedvesma, varam novietot arī attēlus, kas mums palīdz noskaņoties uz mierīgākas “nots”, – tie var būt dabas attēli, svētvietu fotogrāfijas, mūsu pašu meditācijas Skolotāja attēls vai jebkas cits, kas mums palīdz nonākt meditatīvā noskaņojumā. Šajā vietā būtu vēlams nelikt draugu vai radinieku fotogrāfijas, jo meditācijas vietas nolūks ir vairot mūsos iekšēju apzinātību, noskaņot iekšējai praksei, dot mums iespēju veltīt laiku sev un uz brīdi būt ārpus savām rūpēm, pienākumiem un ikdienas darbiem.
Vislabāk, ja šo vietu neiekārtotu blakus gultai, jo gultā mēs guļam un atpūšamies, taču meditācijas vietā mēs noskaņojamies uz savu iekšējo klusumu. Kamēr pirmais vairāk saistīts ar iekšēju un ārēju pasivitāti un esību neapzinātā stāvoklī, otrais vairāk ir iekšēji dinamisks un apzinātību vairojošs process. Katrā vietā ir sava gaisotne un savs noskaņojums, tādēļ panākt kvalitatīvu meditāciju vietā, kur mēs guļam (vai tās tuvumā), var būt diezgan grūti. Taču, ja nav iespējams iekārtot vietu, kas ir no gultas kaut nedaudz atstatu, tas nekas, jo labāk, ja ir vismaz kāda vieta, kurā veltām laiku iekšējai praksei, nekā tas, ja tādas nav vispār.
Nekas, ja sākotnēji savā iekārtotajā vietā nejūtam nekādu īpašu iedvesmu vai noskaņojumu – jo vairāk laika mēs tajā pavadīsim, jo skaidrāk izjutīsim šīs vietas nozīmīgumu un jo labāk tajā jutīsimies.
______________________________________________
Laiks
Tāpat kā vietai, kurā meditējam, arī meditēšanas laikam ir sava nozīmība meditācijas praksē.
Vislabākais laiks meditācijai ir agri no rīta, kamēr apkārtējā pasaule nav sākusi savu ikdienas ritumu un tās steiga un kņada nav ienākusi mūsos. Tas ir laiks, kad gaisotne ir klusa, mierīga un tās klusums un miers mums palīdz vieglāk nonākt pašiem savā iekšējā klusumā. Indijā par vislabāko laiku meditācijai uzskata stundu starp trim un četriem no rīta, jo tad mieru sajust ir visvieglāk. Taču mums – Rietumu pasaulē dzīvojošiem cilvēkiem – tik agrā rīta stundā iekārtot laiku meditācijai varētu būt grūti, toties sešos no rīta (šajā laikā pasaule ap mums joprojām ir diezgan mierīga) jau ir nedaudz vieglāk. Ja arī seši no rīta ir par agru, tad par galveno vadmotīvu laika izvēlē var ņemt brīdi, pirms esam sākuši rosību mājās vai devušies uz darbu. Meditācijas prakse no rīta spēj piešķirt augstāku kvalitāti lēmumiem, kurus dienas laikā pieņemsim. Tā palīdz mūsu apziņā jau no paša rīta ienākt miera un skaidrības īpašībām.
Otrs labākais laiks meditācijai ir vakarā, kad pasaule pamazām nomierinās, gaisotne kļūst mierīgāka un mūsos ienāk atslābums un miers pēc dienas darbiem. Vakara meditācijai atvēlētais laiks var būt arī stundu vai pusstundu pirms gulētiešanas.
Trešā lieta, kas jāmin laika izvēlē, ir noteikts, pastāvīgs laiks katru dienu. Regulāra meditācija nemainīgā laikā mums palīdz sevi disciplinēt meditācijas praksē, tāpat dod iekšēju “pieturas punktu”, kas mums palīdz ātrāk, veiksmīgāk noskaņoties meditācijai.
Galu galā par vietas un laika izvēli ir jāsaka, ka katram cilvēkam ir atšķirīgas iespējas, atšķirīgi apstākļi, kuros viņš dzīvo, un dažādas lietas, kurām nepieciešams pielāgoties. Viss šeit aprakstītais ir idejas un ieteikumi meditācijas vietas iekārtošanai un laika atrašanai, taču katram pašam ir jāskatās, cik ļoti tās ir iespējams īstenot praksē. Galvenais ir katra paša tiecība un centieni vairot savu iekšējo apzinātību un mieru ap sevi. Ja šīs lietas ir klātesošas, viss pārējais sakārtojas pats no sevis.
Visi raksti sadaļā “Meditācija”