Atverot ziņu portālu internetā vai skatoties televizoru, reizēm rodas apjukums – informācijas ir ļoti daudz un nereti tā ir pretrunīga. Virsraksti portālos bieži teju “kliedz” pēc uzmanības – liekas, ka tur publiskots kas ļoti nozīmīgs un to nevajadzētu palaist garām. Svarīga informācija – kas izglītos, noderēs, sagatavos un pasargās.
Bet kāda ir sajūta pēc kārtējā raksta izlasīšanas? Cik bieži tas tiešām bijis vērtīgs?
Būtībā mūsdienu ziņu portālu darbs ir sensācijas radīšana. Bieži vien raksta virsraksts neatbilst saturam vai arī saturā ir “fakti”, kuru patiesīgumu nav iespējams ne pierādīt, ne noliegt.
Bet tas jau nav svarīgi, jo mūsu mērķis nereti ir tikai atrast informāciju, kas palīdzētu prātam atbrīvoties no garlaicības vai arī radīt “es zinu” ilūziju – drošībai.
Bieži mēs maksājam ar savu uzmanību, enerģiju un laiku par to, kas ne tikai nedod mums neko vērtīgu, bet arī rada vēl lielāku apjukumu, nespēku vai vilšanos.
Mums katram ir iekšējais kompass. Ieklausoties sevī, iespējams apzināties un nojaust, vai tas, ko grasos uzņemt, nāks man par labu vai nē.
Pat ja informācija, ko “apēdam”, ir “patiesa”, – vai tā palīdzēs mums būt veselākiem un stiprākiem savā būtībā vai arī atstās mūs sadalītākus un vājākus, nekā bijām? Vai mēs varam pilnībā izzināt globālo notikumu cēloņus un ietekmēt notikumu norisi? Vai nav tā, ka “patiesības zināšana” bieži vien attālina mūs no savas būtības Patiesības un Veseluma? Nereti mēs vienkārši par varītēm mēģinām atrast kaut mazliet stabilas atbildes nestabilā pasaulē.
Ir jāvērtē, kādu informāciju uzņemt, – gluži kā ēdot: mēs cenšamies ēst lielākoties to, kas palīdz būt veselīgākiem un stiprākiem.
Vēl labāk, ja kompasu, pēc kā vadāmies, turam savā sirdī, jo prāta pasaule saistīta ar šaubām un bailēm – ko tas pastāvīgi meklē un arī atrod. Tādēļ, barojot prātu, mēs sašķeļam savu realitāti.
Savukārt sirds dzīvo dziļā vienotībā un harmonijā. Sirds jau ir Vesela, jo ar saknēm balstās Visumā.
Ja veltīsim pienācīgu uzmanību sava iekšējā koka saknēm, tad būs stabils un drošs pamats turēties pretī pasaules vējiem.
Autors: Gints Peleckis