Reizēm ir sastopams tāds pieņēmums, ka “garīga” dzīve un meditācija nozīmē dzīvot ar galvu mākoņos un nemācēt būt praktiskam ikdienā.
Un tiešām ir cilvēki, kas tā arī cenšas – visu laiku “būt citur”. Viņiem garīgā dzīve ir patvērums un glābiņš no kādas uzkrātas spriedzes vai diskomforta.
Nav jau tajā nekā nepareiza – ir dažādi cilvēki, kam dažādos dzīves posmos vajadzīgas dažādas pieredzes, lai virzītos uz priekšu. Galvenais – pārāk nepieķerties tām un neiekapsulēties nedzīvās idejās.
Prātam jābūt precīzam un praktiskam, lai veidotu harmonisku un produktīvu ikdienas realitāti. Tāda ir tā loma, un, jo labāk prāts spēj koncentrēties uz nepieciešamo, jo sakārtotāka un plūstošāka ārējās dzīves pieredze. Tomēr, nepārtraukti darbinot prātu un barojot savu ego ar bezgalīgiem sīkumiem, mūsu dvēsele cieš badu.
Ir labi, ja prāts ir maksimāli sakārtots un precīzs – kā labi noskaņots mūzikas instruments. Bet, lai cik sakārtots un precīzs būtu mūsu prāts, mums arī jāmāk to uz brīdi nolikt malā un samainīt ārējās dzīves aizņemtību ar iekšējās Saules pārpilnību. Citādi nevis prāts ir mūsu instruments, bet gan mēs esam sava prāta pavadā.
Tūkstošiem gadu senā evolūcija izveidojusi mūsu smadzenes par teicamu izdzīvošanas mehānismu. Nervu sistēma funkcionē tādā veidā, lai pēc iespējas ātrāk atpazītu briesmas un spētu reaģēt uz tām. Mūsu uzmanība pastāvīgi vērsta uz āru, uztverot stimulus un meklējot briesmas, jo tas bijis vajadzīgs mūsu izdzīvošanai. Tāpēc prāts ir dabīgi tendēts meklēt un redzēt negatīvo. Tas pastāvīgi veido savu mazo redzējumu par realitāti, lai būtu kaut kas stabils, uz kā turēties. Tas cenšas to noturēt un nav priecīgs, kad nākas mainīt priekšstatus.
Protams, ir noteikti uztveres un uzvedības šabloni, ko esam iemācījušies un ko uzturam, jo tie palīdz ietaupīt laiku un enerģiju. Savā ziņā mēs dzīvojam pašu izveidoto asociāciju un priekšstatu pasaulē. Tā ir drošāk, vieglāk un pazīstamāk. Noturīga bāze mainīgā pasaulē mūsu nervu sistēmai ir ārkārtīgi svarīga.
Tomēr jāatceras – ir vajadzīga piepūle, lai prātu uzturētu produktīvā plūsmā, citādi tas dabīgi ieslīd negatīvā problēmu meklēšanas apburtajā lokā.
Autors: Gints Peleckis