Fragments ņemts no Šri Činmoja grāmatas “Laimes pavedieni”.
Ja mūsu iekšējā esība ir prieka un sajūsmas pārpludināta, tikai tad mēs esam ar mieru un vēlamies, pat vairāk nekā tikai vēlamies, palīdzēt ārējai pasaulei. Ja mūsos ir izžuvis tuksnesis, ja tur nav nevienas gaismiņas, kā gan mēs gatavojamies kalpot vai palīdzēt cilvēcei. Ja mūsos būs prieks, šo prieku šodien vai rīt, agrāk vai vēlāk mēs iznesīsim priekšplānā un dāvāsim cilvēcei. Mums ar visu dvēseli jāmīl cilvēce un jākalpo tai bez nosacījumiem.
Kā mēs varam iepriecināt citus? Lai iepriecinātu citus, vispirms pēc tā jātiecas pašiem. Mums jāizjūt, ka pasaule ir mūsos nevis ārpusē, mums jācenšas izjust, ka visa pasaule ir mūsu dzīves atspoguļojums.
Vispirms mums pēc savas sirds patikas jāizveido pašiem sava pasaule. Tad, kad būsim radījuši kaut ko paši sevī, sasnieguši ko dievišķu savā iekšienē, sauksim to par prieka un mīlestības pasauli, tad nekavējoties tā tieksies atklāt un izpaust sevi visai pārējai pasaulei. Ja mums būs patiesi iemantots prieks, tad pakāpeniski cilvēki mums apkārt iedvesmosies un ietekmēsies no mūsu prieka.
Mana sirds dalās priekā,
lai baudītu prieku
vispilnīgāk.1
_____________
1 – 36. – 37. lpp
Text Copyright © The Sri Chinmoy Centre 2010
Translation copyright © 2011
© Apgāds “Jumava”, izdevums latviešu valodā
© Lelde Rozīte, tulkojums latviešu valodā
Visas tiesības aizsargātas. Neviena šīs publikācijas daļa nevar tikt reproducēta nekādā formā bez mājaslapas administratoru rakstiskas atļaujas.