Fragments ņemts no Šri Činmoja grāmatas “Laimes pavedieni”.
Progresa ārēja pazīme ir iekšējs prieks. Iekšējais prieks nav kā traks zilonis. Šis iekšējais prieks ir ļoti salds, maigs, intensīvs un piepilda visu laiku. Piepilda mūsu domas, piepilda mūsu darbību, katru mirkli, lai arī ar ko mēs būtu saskarē vai kas domātu par mums. Tas ir iekšējs prieks.
Mums jāzina, ka ir divu veidu prieks, ārējais un iekšējais, un tie būtiski atšķiras. Mēs jūtam, ka ārējā prieka īpašnieks ir kāds cits, nevis mēs paši. Mēs jūtam, ka kādai citai cilvēciskai būtnei ir šis prieks, un mēģinām to iegūt. Lai arī nevēlamies to darīt ar negodīgiem līdzekļiem, ļoti bieži gribam to pagrābt no citiem. Turklāt mēs to cenšamies iegūt, runājot vai iejūkot starp citiem.
Bet iekšējais prieks nav tāds. Kad nodarbojamies ar meditāciju vai kontemplāciju, mēs jūtam, ka esam prieka dvēsele. Tas prieks, kas ir mūsu iekšienē, ir kā strūklaka, tas plūst spontāni.
Iekšēja priekam nav baiļu. Ja vien tas grib, tas vienā acumirklī var pārvērst visu mūsu cilvēcisko dabu. Ja mēs kaut vai tikai vienu sekundi spētu izjust īstu iekšējo prieku, mēs sajustu, ka pasaule ir pavisam citāda. Tagad mums šķiet – lai izjustu prieku, būs jāmaina sava attieksme pret atsevišķām radītās pasaules izpausmēm, jo pasaulē notiek nepārtrauktas cīņas un tiek veikti nedievišķi darbi. Bet, ja mēs paskatītos uz pasauli caur sava iekšējā prieka prizmu, mēs pamanītu, ka pasaule jau ir mainījusies.
Nekas nedāvā tik daudz prieka
kā manas klusuma sirds
slīdošā laiva.1
_____________
1 – 38. – 39. lpp
Text Copyright © The Sri Chinmoy Centre 2010
Translation copyright © 2011
© Apgāds “Jumava”, izdevums latviešu valodā
© Lelde Rozīte, tulkojums latviešu valodā
Visas tiesības aizsargātas. Neviena šīs publikācijas daļa nevar tikt reproducēta nekādā formā bez mājaslapas administratoru rakstiskas atļaujas.