Nepiepildāmas gaidas. Tā ir viena no mūsu prāta programmām.
Prāts parasti ir radījis kādu noteiktu versiju, kā lietām būtu jānotiek, un tā vienmēr saistīta ar mūsu iepriekšējo pieredzi. Prāts mēģina projicēt nākotni, izmantojot pieredzi, kas ir tā rīcībā. Tomēr visus apstākļus nav iespējams paredzēt. Prāts vienmēr viļas, jo tas ir mēģinājis iesaldēt un iekapsulēt savu redzējumu, bet realitāte vienmēr ir citādāka. Prāts meklē stabilitāti un drošību mainīgā vidē, bet pats savā būtībā ir nemitīgi kustīgs un mainīgs. Kā tajā dzen stāstā – kas kustas karoga mastā? Karogs? Vējš? Vai tomēr prāts?
Visbiežāk tas ir mūsu prāts, kas kustas ap lietām, kuras nonāk mūsu uztveres laukā. Prāts piekabina pats savus pagātnes stāstus – un bieži tie ir stāsti, kam, visticamāk, nav nekāda sakara ar realitāti. Tas pats karogs var izraisīt vienas asociācijas vienam cilvēkam, bet pavisam citas otram. Tomēr lieta, ko redzam, nemainās – mainās tikai mūsu interpretācija par to. Savā ziņā mēs visi dzīvojam interpretācijā par pasauli – un citādāk nemaz nevar būt. Jo mēs lielākoties mītam savā prātā. Mūsu prāts nav spējīgs uz neko citu kā vien interpretāciju par to, kas ir. Neapzināti mēs esam patvērušies savu priekšstatu biezajās sienās, un tas vienmēr noved pie ciešanām, jo mūsu priekšstati ir saistīti ar to, kā bija, nevis to, kā ir šobrīd. Visums elpo un dzīvo caur katru brīdi no jauna, tomēr mūsu prāts savā paša radītajā pasaulē cenšas notvert kādu vienu gabalu no šīs Elpas un paturēt sev. Bet vai tad ir iespējams notvert elpu? Mēs it kā mēģinām aizturēt to sevī, jo tā ir pazīstama un ierasta, bet agrāk vai vēlāk to nāksies atlaist, ja gribam turpināt dzīvot.
Pienāk laiks, kad mēs nogurstam skriet pakaļ savam prātam. Tad mēs apsēžamies un ieklausāmies. Mēs pavērojam lietas no malas, ļaujot tām atnākt un aiziet, nepieķeroties. Mēs pavērojam domas no malas, ļaujot tām atnākt un aiziet, nepieķeroties. Mēs vērojam elpu no malas, ļaujot tai atnākt un aiziet, nepieķeroties. Mēs pavērojam sevi no malas, ļaujot sev atnākt un aiziet, nepieķeroties. Kas ir tas, kas paliek pāri? Tas, kas tu esi, – bez prāta interpretācijām.
Autors: Gints Peleckis