Lielā mērā mūsu emocijas dzīvo vēderā, bet domas – galvā. Mierīgi apsēžoties un pavērojot sevi, var pamanīt, ka diezgan drīz prāts un domas sāk ritināties – te uz vienu, te otru pusi. Turklāt viena doma nebeidzamā plūsmā aizved līdz nākamai, – tā iekārtots, ka domas vērpjas caur dažādiem iespaidiem un asociācijām, kas ierakstītas smadzenēs.
Vēlme savākt un noturēt uzmanību atkarīga no dopamīna hormona sistēmas.
Ja smadzenes iespaido regulāri un spēcīgi stimuli, kā tas ir 21. gadsimta cilvēkam, tad tās pielāgojas un nervu sinapsēs rodas lielāka aizsargbarjera pret stimuliem – smadzenes notrulinās, jo nespēj reaģēt uz visiem neskaitāmajiem iespaidiem. Tāpēc mums vajadzīgs liels stimuls, lai nezaudētu interesi.
Kad pilsētas cilvēks ilgāku laiku bijis dabā, viņš nereti jūtas it kā apstulbis un garlaikots – līdz brīdim, kad smadzenes samazina barjeru un lapu čalas vējā atkal kļūst “interesantas” kā bērnībā.
Regulāri ieklausoties ķermeņa izjūtās un cenšoties koncentrēties uz tām, smadzenes tiek trenētas “atslābināt” barjeru un kļūt jutīgākām. Atgriežas spēja būt vairāk klātesošam sevī un tajā, kas notiek “ārpusē”. Bet ir arī dziļāks līmenis.
Lielā mērā dažādi iespaidi un emocijas ir “ierakstīti” arī ķermenī – jo īpaši vēderā. To grūti pamanīt uzreiz, bet, mierīgi apsēžoties, pamazām var jaust zināmu saspringumu vēderā, kas padara elpu īsu, seklu, aprautu un fiksētu. Šis saspringums arī paātrina prāta darbību, jo samazinās skābeklis un smadzenes cenšas glābties. Varētu teikt arī tā – lai psihoemocionālais iespaids no zemapziņas nepaceltos līdz apziņai, vēders saspringst, mēģinot to noturēt turpat paslēptu.
Arī prāts paliek mazāks, saspiestāks un sāk meklēt glābiņu, novirzot uzmanību. Tas ir kā katliņš, kuram apakšā ir liela uguns, bet augšā vāciņš sāk iet pa gaisu.
Tas, ko var darīt, ir nedaudz samazināt uguns svelmi ar dziļām, lēnām, mierīgām elpām. Tad vāciņš mierīgi turēsies, palīdzot “pagatavoties” jeb atrisināties tam, kam mūsos jāatrisinās.
Jo lēnāka, dziļāka, brīvāka un mierīgāka elpa, jo skaidrāks prāts. Bet arī otrādi – jo skaidrāks prāts, jo dziļāka elpa. Abi ir saistīti.
Autors: Gints Peleckis