Kas ir brīvība?
Parasti mēs iztēlojamies, ka brīvības ideāls ir tāds kā amerikāņu sapnis – iespēja brīvi pārvietoties, brīvi izteikties un brīvi piekļūt lietām, ko gribas.
Tomēr kas tieši nosaka to, ko man gribas? Vai tiešām būtu labi mēģināt piepildīt katru domu un vēlmi, kas ienāk prātā? Mazam bērnam dažkārt varbūt gribas pagaršot zemi vai pataustīt kādu elektrības rozeti. Kā pieaugušie mēs vērojam un redzam, kuras darbības varētu būt kaitīgas, un iejaucamies, lai novērstu nelaimi un palīdzētu bērnam attīstīties. Līdzīgi arī Visums mūs pieskata un līdzcietīgi ved nepieciešamajā virzienā. Vienīgi mēs to neredzam, jo esam pārāk aizņemti ar savas ego lomas spēlēšanu. Pastāvīgi vēršot uzmanību uz ārpusi, esam zaudējuši kontaktu ar savu patieso būtību iekšpusē – ar to daļu sevis, kas ir vienota ar Visuma Elpu. Mēs vairs sevi nepazīstam ārpus tām drēbju un masku kārtām, ko esam sev uzvilkuši, un neviļus pieņemam visas domas, emocijas un iespaidus kā sevi. Mums varbūt liekas, ka izvēlamies, ko domājam, tomēr mūsu domas lielā mērā ir ārējās vides un iepriekšējo pieredžu rezultāts.
Sekojot savam prātam, mums liekas, ka gandarījums, laime un brīvība atnāk, ja pēc iespējas vairāk apmierinām savas iegribas, tomēr katru reizi, kad realizējam kādu vēlmi, rindā jau gaida nākamā. Tā mēs esam spiesti iet sava prāta pavadā bez gala, jo viena doma iekustina nākamo. Un kur te ir brīvība?
Tas, ko mēs meklējam, ir Klātbūtnes un Dzīvības pieredze. Lietas, ko pieredzam ārpusē, var uzšķilt dzirksteli, tomēr šīs pieredzes nāk un iet kā vējš. Tas, ko mēs meklējam, ir pati dvēsele. Dvēseles klātbūtne ir tas, kas piešķir dzīvību lietām, ko darām ikdienā. Tāpēc varbūt patiesā brīvība ir ne tik daudz sekot visam un piepildīt jebko, kas ienāk prātā, bet gan tieši otrādi – spēt nepakļauties sava prāta vējiem? Varbūt patiesa brīvība ir spēt būt kā bērnam Visuma klēpī, noliekot savu mazo prātu maliņā un ļaujot dvēselei būt tam kompasam, kas virza mūsu izvēles?
Tā zvaigzne, kas miglā ieskautam prātam norāda ceļu uz brīvību, atrodama katra cilvēka sirds dziļumos.
Autors: Gints Peleckis