“Ja labi grib, tad visu var.” Šis bija mans moto pusaudža gados.
Un patiesi – ir noskrieti n-tie maratoni, pabeigti visvisādi kursi un apceļota pasaule. To nevar izdarīt bez gribasspēka. Drosmīgajiem visa pasaule ir atvērta.
Tomēr ar gadiem nāk neliela sapratne, ka jāmāk arī izvēlēties, pa kurām takām iet.
Mēs esam kā ceļinieki, kas katrs savā mugursomā ir paņēmis karti, kompasu un uztura rezerves. Katram mums ir savs ceļš, kuram esam gatavojušies, ko esam plānojuši, bet ko laiku pa laikam aizmirstam, klīstot pa pasaules ceļiem.
Ir vajadzīgs gribasspēks, lai ietu uz priekšu, bet svarīgi arī apzināties, no kuras vietas sevī šis spēks plūst. Spēks, kas ir prātā, ir ciets un nepieļauj novirzi no ierastajām takām. Tas balstās uz iepriekšējo pieredzi un būvē nākotnes plānus atbilstīgi tai. Spēks, kas ir emocijās, ir dinamisks un gatavs kustēties kustības pēc. Tas balstās uz individualitāti un tiecas pakļaut ārējo pasauli sev.
Spēks, kas sirdī, ir maigs un paļāvīgs. Tas balstās uz vienotību ar mūžīgo un plūst līdzi bezgalības vējam, tomēr pats par sevi tas ir bez satvara.
Esot uz zemes, ir vajadzīgi visi trīs. Ir vajadzīga gan karte, lai zinātu ceļu, gan mugursoma ar uzturu, gan arī kompass, lai orientētu sevi pareizajam virzienam.
Viss nepieciešamais ceļojumam mums jau ir līdzi. Tikai jāatceras, kas bija tas nospraustais mērķis pirms ceļojuma sākšanas. Jo nekas nav mūžīgs – izņemot pašu mūžību. Lai gan mēs nesam daļu no nemirstības sevī, mūsu laiks uz zemes ir ierobežots.
Ceļinieks bez uztura rezervēm varēs atrast ātrāko ceļu un zinās pareizo virzienu, bet viņam nebūs spēka. Ceļinieks bez kartes zinās virzienu, un viņam būs spēks, tomēr viņš nezinās, kā tieši tur nokļūt. Ceļinieks bez kompasa varēs atrast labākos ceļus, un viņam būs spēks iet, tomēr viņš nezinās, kur meklējams mērķis.
Ja labi grib, tad visu var, bet laiku pa laikam apstājies un ieklausies, lai atcerētos to, kāpēc tu šo ceļu sāki. Ir brīži, kad liekas, ka vairs nevar un nesanāk, un varbūt tu sāc sevi vainot, ka negribi pietiekami stipri. Bet atceries, ka tu ej pa taku tikpat daudz, cik taka iet pa tevi, – ļauj ceļam plūst un nenes līdzi lieku smagumu!
Autors: Gints Peleckis