Fragments ņemts no Šrī Činmoja grāmatas “Laimes pavedieni”.
Katru reizi mēs savā priekšā redzam barjeras, kas šķir vienu cilvēku no otra – kā pamatīgu sienu starp diviem cilvēkiem. Mēs nespējam pilnvērtīgi, ar visu sirdi un dvēseli veidot saskarsmi. Kāpēc? Tāpēc, ka mums trūkst mīlestības. Mīlestība ir mūsu nedalāmais vienotājs ar pārējo pasauli, ar visu radību. Mēs varam sagraut gabalos šo ierobežojošo sienu ar savas dvēseles mīlestības spēku.
Ja jūs skaidri pamanāt cilvēka trūkumus un sliktās īpašības, uzreiz centieties iztēloties, ka viņa trūkumi un sliktās īpašības neraksturo viņu pilnīgi. Viņa patiesais Es ir nesalīdzināmi labāks par to, ko jūs redzat. Tomēr, ja jūs patiesi gribat mīlēt cilvēci, jums jāmīl tā tāda, kāda tā ir tagad, un nav jāgaida, līdz tā sasniegs kādu noteiktu līmeni. Ja cilvēcei būtu jākļūst ideālai, pirms jūs to spējat pieņemt, tai nevajadzētu jūsu mīlestību, maigumu un rūpes.
Tieši tagad, tās nepilnīgajā apziņas stāvoklī, cilvēcei ir vajadzīga jūsu palīdzība. Sniedziet bez iebildumiem cilvēcei pat to nenozīmīgo un ierobežoto palīdzību, kas ir jūsu rīcībā. Tā ir lieliska iespēja.
Necentieties mainīt pasauli.
Jums neizdosies.
Centieties mīlēt pasauli.
Un raugi, pasaule ir mainījusies.
Mainījusies pavisam.1
_______________________
1- 25.-26.lpp
Text Copyright © The Sri Chinmoy Centre 2010
Translation copyright © 2011
© Apgāds “Jumava”, izdevums latviešu valodā
© Lelde Rozīte, tulkojums latviešu valodā
Visas tiesības aizsargātas. Neviena šīs publikācijas daļa nevar tikt reproducēta nekādā formā bez mājaslapas administratoru rakstiskas atļaujas.