Meditācija ienes vairāk miera ikdienas dzīvē – palīdz sakārtot domas, iepauzēt pirms spēcīgas negatīvu emociju izlādes un apdomāties pirms rīcības. Uzsākot rītu ar meditāciju, dienas darbos ieplūst rāmums un ilgtermiņā pieaug produktivitāte. Savukārt, meditējot dienas beigās, ir iespēja “atlaist” darba dunas notikumus, situācijas, kam sanācis “pieķerties”, un atkal ieskatīties dziļāk sevī.
Tik daudz pozitīvu lietu meditācija var sniegt. Atliek tikai vēl bērnus “piedabūt” uz meditāciju un ierašanās mājās būs kā atgriešanās miera saliņā. Taču pateikt ir vieglāk nekā īstenot – bērni nemaz nesteidzas meditēt. Viņi vienmēr atrod, ko darīt – zīmēšana, veidošana, rotaļas un sarunas, kā savā nodabā, tā arī ar vecākiem un vienaudžiem. Lieki piebilst, ka šīs visas ir svarīgas un bērna sociālai, emocionālai un intelektuālai attīstībai nepieciešamas nodarbes. Tomēr ir arī ēnas puses – kad svarīgās nodarbes ir apnikušas, bērni skaļi uzvedas un pārbauda vecāku nervu sistēmas izturību…
***
Ar meditāciju nevar bērnus “izārstēt” no enerģijas uzplūdiem – būt enerģiskam un darboties gribošam ir bērna dabā. Taču ir iespējams bērnā pamazām radīt apjausmu par miera un klusuma nepieciešamību. Tas ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs viņa pasaules un sevis paša uztveri.
Vislabāk māca piemērs. Gan pieaugušo, gan bērnu uz darbību un jaunu ieradumu veidošanu iedvesmo novērotais. Ja kāds draugu un paziņu lokā ir sācis nopietni rūpēties par veselību, tas rada vēlēšanos pārvērtēt savus ēšanas un kustību paradumus. Tāpat arī bērnu gadījumā – ja bērns redz, ka draugi zīmē kokus, mājas un varavīksnes, viņš savos zīmējumos attēlo to pašu. Turklāt bērnu visvairāk uz rīcību un jaunu lietu pamēģināšanu iedvesmo tieši vecāku rādītais piemērs, jo bērns it visā cenšas “kopēt” vecākus. No tā izriet, ka, ja neviens no vecākiem nemeditē, nebūs iespējams panākt to, ka to dara bērns.
***
Pirms vecāks sāk regulāri veltīt laiku klusumam un meditācijai būtu vērts ar bērnu aprunāties. Var pastāstīt, ka tad, kad viņš redz mammu vai tēti sēžam meditācijas vietā, tas nozīmē, ka traucēt nevar, jo vecāks tobrīd velta laiku klusumam un sev.
Redzot, ka tētis vai mamma regulāri velta laiku klusumam un meditācijai, bērnam dabiski radīsies tādi jautājumi kā “kāpēc tu tur sēdi?”, “par ko tu domā?”, “vai tu esi bēdīgs /-a?”. Atbildes uz šiem jautājumiem var izmantot kā ierosmi bērna ievirzīšanai meditācijas un klusuma praksē.
***
Pirmie soļi meditācijā
Mantra “Omm”
Kad bērns no rīta ir pamodies, var kopā ar viņu septiņas reizes atkārtot mantru “Omm”. To pašu var darīt īsi pirms iešanas gulēt. Tā gluži nav meditācija, bet tas var būt kā pirmais solis ceļā uz to, jo kopīga šīs mantras atkārtošana ar laiku noskaņos bērnu uz iekšējo pasauli – uz izjūtām sevī, kas ir dziļākas par domām un emocijām.
Klusuma prakse
- Lai bērns praktizētu meditāciju, arī viņam var iekārtot nelielu, vienkāršu stūrīti priekš meditācijas un paskaidrot, ka šajā vietā nevar darīt neko citu – spēlēties, zīmēt u.c. Var pat vienoties, ka tad, kad vecāks ir savā meditācijas vietā, arī bērns ir savējā.
- Kad bērns sāk meditēt, viņam nav jāmāca kāda īpaša meditācijas tehnika. Var pastāstīt, ka meditējot cilvēks sēž mierīgi (nedīdoties) un ir kluss kā iekšēji tā ārēji. Tāpat var arī parādīt, kā sakļautas plaukstas salikt pie garīgās sirds vietas (krūškurvja centrā) un pieminēt, ka tur var just mieru, mīlestību, prieku un draudzību. Šīs lietas ir ļoti vienkāršas, taču bērnam uzreiz radīs sajūtu, ka viņš meditē, ka dara ko īpašu.
Mazākiem bērniem 1-5 minūšu mierīga nosēdēšana savā nodabā jau būs ļoti daudz. Vecāki bērni dabiski spēs nosēdēt ilgāk, taču ļoti svarīgi meditāciju nekad neuzspiest, citādi tas radīs pretestību un no meditācijas mācīšanās nekas neizdosies.
- Klusuma praksi var sākt arī ar maziem brīžiem dienas laikā – pirms ēšanas, pirms iziešanas no mājas, pēc atgriešanās mājās. Tas mācīs atcerēties un pamanīt klusumu un noskaņoties uz savu iekšējo pasauli.
Ja vecāks ar savu regulāro meditācijas praksi spēs bērnā radīt interesi par meditāciju un ievirzīs bērnu pašam savas meditācijas uzsākšanā, ar laiku bērnā veidosies dabiska vēlēšanās pabūt klusumā un doties savā iekšējā pasaulē.
Autors: Emanuels