Lai kļūtu klātesošs tagadnes brīdī, tev vispirms ir sevī jāatbrīvo telpa, kurā šim tagadnes brīdim uzziedēt.
Mūsos ir trīs līmeņi, kas pastāvīgi mijiedarbojas savā starpā: ķermenis, prāts un dvēsele.
Meditācija nav kaut kas, ko mēs darām.
Meditācija ir dabīgs mūsu dvēseles stāvoklis, un vienīgais, kas mums jādara, ir jānodrošina tādi apstākļi ķermenī un prātā, lai šis iekšējais meditācijas stāvoklis varētu iznākt priekšplānā.
Tas ir līdzīgi kā ar sauli – tā spīd pastāvīgi neatkarīgi no tā, kādi ir laikapstākļi.
Tomēr mākoņainā laikā mēs sauli neredzam.
Mēs ciešam, jo pārsvarā esam identificējušies ar savu prātu vai ķermeni, un neapzināmies savu dvēseli.
Pat vairāk – mēs ne tikai neapzināmies savu dvēseli, – mēs neapzināmies pat savu prātu un ķermeni.
Prāts un ķermenis ir kā debesis un jūra, un mēs nepamanam, ka starp tiem bieži ir cīņa un mūsos notiek vētra.
Kā nomierināt negaisu sevī?
Var sākt ar ķermeni – atslābināties un pavērot sevi.
Tiklīdz kā mēs pagriežam uzmanību uz iekšpusi, prāts un ķermenis atjauno saikni savā starpā.
Sākumā šī apzināšanās var būt nepatīkama, jo mēs sevī pamanam to spriedzi, ko līdz šim esam centušies apspiest.
Bet mēs turpinam ar pacietību, mieru un labvēlību būt vērīgi pret sevi, un atslābināt jebkuru saspringumu, ko jūtam.
Pamazām vētra sāk norimt, parādās telpas un klātbūtnes pieredze, un mēs arvien vairāk attopamies šeit un tagad.
Un tad, kad debesis ir skaidras un jūra mierīga, mūsu iekšējā saule rod iespēju piepildīt šo iekšējo telpu ar gaismu un siltumu.
Meditācija ir tas stāvoklis, kurā mūsu iekšējā saule izgaismo mūsu debesis un sasilda mūsu jūru.
Mācīties būt šeit un tagad ir sagatavošanās – tas, ko mēs varam darīt, lai ļautu savai iekšējai saulei izspīdēt cauri mākoņiem.
Autors: Gints Peleckis