Fragments ņemts no Šrī Činmoja grāmatas “Prieka spārni”.
Cerība ir spēks – tāpat kā gaidas. Mēs daudz ko gaidām no sevis un arī no pasaules. Gaidīt labas lietas ir attaisnojami. Taču, par nelaimi, gaidas bieži mēģina kaulēties ar Dievu. Sirds dziļumos gaidām, ka Dievs mums kaut ko dāvās tikai tāpēc vien, ka lūdzamies un meditējam. Šo domu labāk nelolot – ja nepiepildīsies tas, ko gaidījām, kļūsim dusmīgi, vīlušies, pat postoši.
Gaidas ierobežo un sasaista. Mums ir jāspēlē sava loma, negaidot sev nekādu sevišķu atlīdzību. Tad tas, kas paliks, būs mūsu saldākā cerība. Cerība ir salda, dievišķa un iedrošinoša. Ja ceram, bet cerēto negūstam, mēs nesaniknojamies un nepiedzīvojam vilšanos, jo cerībā mīt dievišķs pieskāriens. Mēs zinām, ka šodienas cerība ietver rītdienas realitāti, un, zinot to, varam gūt milzīgu iekšējo spēku.
Miers sākas,
Kad gaidas beidzas. 1
_________
1 – 125. lpp
Copyright © 1997 by Sri Chinmoy
© Izdevums latviešu valodā, Zvaigzne ABC
Visas tiesības aizsargātas. Neviena šīs publikācijas daļa nevar tikt reproducēta nekādā formā bez mājaslapas administratoru rakstiskas atļaujas.