sirds mīlošs klusums
__
sirds mīlošs klusums
kā maize
bērnu dvēseļu sapņiem
par prieku un pieneņu pļavām
kur baltajās pūkās
līksmo tauriņu spārni
klausoties sienāžu rāmi gaismīgās balsīs

sirds mīlošs klusums
kā ūdens
vecāku dvēseļu slāpēm
pēc miera un nākotnes ceļiem
uz saules ieskautiem dārziem
un priekpilnas pateicības

sirds mīlošs klusums –
asns auglīgā zemē
cerības sakne
un sūtības mājas

__________________

nākamai dienai
_
ieelpo dziļāk
ieklausies
kā tava apvāršņa krastā
viļņojas miers
paveries apkārt
vārbūt tev izdosies redzēt
starp pagātnes oļiem
atmirdzam dzintara skaldni
nākamai dienai

__________________

autors: Valdis Svirskis

rāmi pulksteņa tikšķi
atbalsojas starp sienām

pasaules mērītājs – laiks
aizgūtnēm rēķina ēnas

rudens dzestrums dveš kūtri
dilstošā vakara rūtī

viss virmo un nozūd
atskaitot to,
ko patiesi jūti

&&&

nav vārdu dziedinošāku par tiem,

nav vārdu klusāku par tiem,

ko atnes miers

nav vārdu dzīvāku par tiem,

ko izdzied mīlestība

nav vārdu dāsnāku par tiem

ko dāvā pateicības prieks

nav vārdu dziedinošāku par tiem,

ko atnes piedošana

&&&

starp čaukstošām lapām
laika gliemezis lien

arī pulksteņi lēnāk iet –
rudens miers

Autors: Valdis Svirskis

“Es kāpt gribu kalnā visaugstākā,
Ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā;
Lai putenis plosās, lai ziemelis elš:
Uz augšu, uz augšu tik ies manim ceļš!”

Vilis Plūdonis

Tie augstākie kalni nekur tālu nav jāmeklē.… Lasīt tālāk

Lielā mērā mūsu emocijas dzīvo vēderā, bet domas – galvā. Mierīgi apsēžoties un pavērojot sevi, var pamanīt, ka diezgan drīz prāts un domas sāk ritināties – te uz vienu, te otru pusi. Turklāt viena doma nebeidzamā plūsmā aizved līdz nākamai, – tā iekārtots, ka domas vērpjas caur dažādiem iespaidiem un asociācijām, kas ierakstītas smadzenēs.… Lasīt tālāk